Pirmie 4 mēneši paskrējuši ļoti ātri. Kopumā jūtos labi, grūtākā ir sestdiena. Tās sajūtas var salīdzināt ar kārtīgu pēcpasākuma dienu ar ļoti smagām paģirām, kas jaunības gados nebija nekas svešs:) Bet, kā jau rakstīju palīdz fiziskas aktivitātes. Uz vakaru gan parasti pievienojas arī temperatūra un drebuļi, bet ja ir ko darīt, tad to var arī nepamanīt.
Nervi arī reizēm uzdod, esmu kļuvusi nesavaldīga, bet cenšos to kompensēt miera stāvoklī, vai iešauju kādu balderiāni. Vēl ļoti palīdz meditācija, esmu uzsākusi regulāri reizi nedēļā pabūt ar sevi, un saņemu pozitīvu enerģijas lādiņu visai nedēļai.
Strādāt var, varbūt daru mazāk, bet nekas nemainās un neapstājās
Dzelzs paaugstinājies, leikocīti vēl nokritušies, bet dakters saka, ka viss kārtībā, tad viss kārtībā.
Tā kā ārstējaties, laiks skrien ātri un neaizmirstiet par saviem tuviniekiem, viņiem arī vajag jūsu sapratni un mīlestību, tas ir neieciklējaties uz savu slimību vai ārstēšanos.
Nervi arī reizēm uzdod, esmu kļuvusi nesavaldīga, bet cenšos to kompensēt miera stāvoklī, vai iešauju kādu balderiāni. Vēl ļoti palīdz meditācija, esmu uzsākusi regulāri reizi nedēļā pabūt ar sevi, un saņemu pozitīvu enerģijas lādiņu visai nedēļai.
Strādāt var, varbūt daru mazāk, bet nekas nemainās un neapstājās
Dzelzs paaugstinājies, leikocīti vēl nokritušies, bet dakters saka, ka viss kārtībā, tad viss kārtībā.
Tā kā ārstējaties, laiks skrien ātri un neaizmirstiet par saviem tuviniekiem, viņiem arī vajag jūsu sapratni un mīlestību, tas ir neieciklējaties uz savu slimību vai ārstēšanos.
Man ir tieši tāpat, esmu tikusi līdz trešam mēnesim. vēl tikpat. :)
AtbildētDzēst