sestdiena, 2012. gada 31. marts

otrā pote, vēl tikai 46...

Par agru sapriecājos, ka man blaknes nav izteiktas. šonakt bija ļoti jautri. Poti uztaisīju vakar vakarā, uz rīta pusi sākās drebuļi, nākamreiz jāsaliek segas blakus, lai nav pa nakti jāstaigā apkārt un jāmeklē.
Šorīt reāli nevarēju no gultas izlīst, jo sāpēja viss, temperatūra, drudzis galva dulla, nespēks, krūtīs arī sāpes un sevis briesmīgi žēl... tikai pēc 2 dienā pamazām sāku justies, kā cilvēks, es gan iedzēru pusīti Ibumetīnu arī.

Atskaitei:
Terapiju uzsākot mans svars 57 kg
Peglntron 100 katru piektdienu, Rebetol 2 tabletes no rīta un 3 vakarā.

pirmdiena, 2012. gada 26. marts

Pirmā darba diena

Darbs ir saspringts un jāstrādā ar smadzenēm. Kopumā pirmā darba diena bija ok, tikai grūtāk uzmanību noturēt, jo galva mazliet atdalīta no ķermeņa, ALises brīnumzemē sajūta vieglā formā un ik pa laikam viegli slikta dūša un neliela aizkaitinātība. Bet te gan jāpiemin, ka es organismu divkārt moku, jo piektdien uzsāku terapiju un vienlaicīgu atmetu smēķēšanu, lai dabūtu pēc iespējas labākus ārstēšanas rezultātus.  Tāpat, lai rezultāti būtu labāki un terapija vieglāk panesama, ņemot vērā ieteikumus sāku biežāk ēst, bet mazākā porcijām un dzert daudz citronūdeni. Par vitamīniem gan nav skaidrs, Strados teica, ka neko nevajag, bet man kaut ko gribās:) vismaz C vitamīnu padzeršu paralēli, kaut arī laikam jau liela jēga nav. 

sestdiena, 2012. gada 24. marts

Aiziet, cīņa ir uzsākta

Vakar dabūju pirmo poti, beidzot...
Tā kā ārstešanos uzsāku Stradiņos pirmā pote tika taisīta stacionāros apstākļos, lai izvērtētu vai nesākas kada alerģija. Un šodien uzsāku arī dzert tabletes, uzreiz visu nedod, lai zinātu no kā slikti paliek. Stradiņos 41.nodaļā iestājos vakar pa dienu pa taisno no darba uz vienu nakti  , tur bija visjaukākais medpersonāls, kāds jebkad redzēts. Man pat prātā doma pavīdēja šodien, ka es vēl kādu dienu varētu palikt, tā teikt izgulēties.
Par sajūtām, nu laikam man ir paveicies, bet blaknes bija nelielas- neliela temperatūra, svīšana, sirds klauves, un nākamajā dienā dulla galva ar reiboņiem, sajūta kā Alisei Brīnumzemē. Bet neskatoties uz to visu esmu bezgala priecīga un pacilāta, ka beidzot esmu saņēmusies un sāku ārstēties.

Iedvesmai:)