Ir palicis pavisam maz, ja pareizi rēķinu, tad terapiju beigšu februāra vidū. Pēdējie mēneši visgrūtākie, jo dikti gribas reizēm visu mest pie malas... nav tik ļoti fiziski grūti, cik ir nogurums no domāšanas par to, ka jāiedzer zāles, piektdien jāšpricējas utt. aizvien biežāk sanāk aizmirst iedzert zāles:(
Pašsajūta kopumā laba, vecās kaites tikai piemeklē- kā plaisājošie lūpu kaktiņi un dažreiz pēc potes nogurums un temperatūra. Venu nedēļu gan bija ļoti traki, bet pati vainīga. Uzdeva nieres un tā, ka vairākas dienas pa sienām rāpoju un gulēt nevarēju. Tāpēc DZERIET ŪDENI un daudz... Es kaut kā pēdējā laikā palaidos, jo neesmu nekad bijusi ūdens dzērāja liela, kā rezultātā citi mani orgāni ļoti pastiprināti man parādīja, ko es daru nepareizi. Un vēl terapijas laikā cenšaties pēc iespējas mazāk sevi traumēt, pat skūšanās var radīt nevajadzīgus iekaisums, es tā tiku pie sāpošām padusēm (paspēju jau sadomāties, ka esmu tikusi pie jaunas kaites). Rezultātā šobrīd piekopju hipiju pieeju un skujos tikai ārkārtējas nepieciešamības gadījumā:)
Paralēli terapijai dzeru haizivs eļļu, daudz cenšos ēst augļus un svaigas sulas un domāju pozitīvi. Saku paldies, ka man tika dota šī slimība, jo pateicoties tai, esmu ļoti daudz savā dzīvē mainījusi- esmu nonākusi līdz garīgām lietām, (neesmu kļuvusi ticīga tiešā izpratnē, vienkārši ticu labajam un, ka mainīt vecās programmas ir katra paša spēkos) , nomainīju darbu, apprecējos, kļuvu daudz pozitīvāka un mierīgāka. Un secinājums viens, nekas mums dzīvē netiek dots tāpat vien... Un es zinu, kāpēc man tika dota šī slimība un terapija, jo man bija jāmainās un savādāk es to nesapratu! Mīliet sevi!
Novēlu Jums Mīlestības un prieka pilnu nākamo gadu!
Inese
Pašsajūta kopumā laba, vecās kaites tikai piemeklē- kā plaisājošie lūpu kaktiņi un dažreiz pēc potes nogurums un temperatūra. Venu nedēļu gan bija ļoti traki, bet pati vainīga. Uzdeva nieres un tā, ka vairākas dienas pa sienām rāpoju un gulēt nevarēju. Tāpēc DZERIET ŪDENI un daudz... Es kaut kā pēdējā laikā palaidos, jo neesmu nekad bijusi ūdens dzērāja liela, kā rezultātā citi mani orgāni ļoti pastiprināti man parādīja, ko es daru nepareizi. Un vēl terapijas laikā cenšaties pēc iespējas mazāk sevi traumēt, pat skūšanās var radīt nevajadzīgus iekaisums, es tā tiku pie sāpošām padusēm (paspēju jau sadomāties, ka esmu tikusi pie jaunas kaites). Rezultātā šobrīd piekopju hipiju pieeju un skujos tikai ārkārtējas nepieciešamības gadījumā:)
Paralēli terapijai dzeru haizivs eļļu, daudz cenšos ēst augļus un svaigas sulas un domāju pozitīvi. Saku paldies, ka man tika dota šī slimība, jo pateicoties tai, esmu ļoti daudz savā dzīvē mainījusi- esmu nonākusi līdz garīgām lietām, (neesmu kļuvusi ticīga tiešā izpratnē, vienkārši ticu labajam un, ka mainīt vecās programmas ir katra paša spēkos) , nomainīju darbu, apprecējos, kļuvu daudz pozitīvāka un mierīgāka. Un secinājums viens, nekas mums dzīvē netiek dots tāpat vien... Un es zinu, kāpēc man tika dota šī slimība un terapija, jo man bija jāmainās un savādāk es to nesapratu! Mīliet sevi!
Novēlu Jums Mīlestības un prieka pilnu nākamo gadu!
Inese
