pirmdiena, 2012. gada 14. maijs

pirmie divi terapijas mēneši aiz muguras

Pirmie divi mēneši aizskrējuši vēja spārniem. Pašsajūta laba, grūtāk bija tikai pirmo mēnesi kamēr organisms pierada, bet viss paciešams. Špricēšanas tehnika apgūta- viens divi un gatavs, kaut pirmās reizes gāja kā pa kalniem, jo ražotājs bija aimirsis ielikt instrukcijas manās špricēs.

Analīzes gan pēc pirmā mēneša pasliktinājās, gan hemoglobīns, gan leikocīti, bet dakteris neiespringst un es arī. Svars nokritis līdz 53.kg. Esmu ieguvusi jau modeles apmērus, jaunu gardrobi un visu apkārtējo prieku:)  Mati ir uz vietas, tikai āda kļuvusi sausāka, tā ir jūtamākā blakne.

Špricējos piektdienas vakaros, grūtāk parasti ir sestdien no rīta. Bet esmu atradusi savu recepti, celties, lai cik grūti nebūtu un iet fiziski strādāt. Man reāli palīdz, tas palīdz atslēgties no domām par blaknēm un tās pamazām pāriet.

STrādāt var, terapija netraucē, kaut iespējams tik daudz kā iepriekš nedaru, jo pēc darba vairs cenšos nesēdēt, bet vairāk sevi saaudzēt. (pirmās nedēļas gan bija patraki, jo bija dulla galva visu laiku).

1 komentārs:

  1. Piekrītu par fizisko darbu pēc potes. Reāli palīdz pret nākamās dienas blaknēm

    AtbildētDzēst