Pēdējie metri...

Ir palicis pavisam maz, ja pareizi rēķinu, tad terapiju beigšu februāra vidū. Pēdējie mēneši visgrūtākie, jo dikti gribas reizēm visu mest pie malas... nav tik ļoti fiziski grūti, cik ir nogurums no domāšanas par to, ka jāiedzer zāles, piektdien jāšpricējas utt. aizvien biežāk sanāk aizmirst iedzert zāles:(

Pašsajūta kopumā laba, vecās kaites tikai piemeklē- kā plaisājošie lūpu kaktiņi un dažreiz pēc potes nogurums un temperatūra. Venu nedēļu gan bija ļoti traki, bet pati vainīga. Uzdeva nieres un tā, ka vairākas dienas pa sienām rāpoju un gulēt nevarēju. Tāpēc DZERIET ŪDENI un daudz... Es kaut kā pēdējā laikā palaidos, jo neesmu nekad bijusi ūdens dzērāja liela, kā rezultātā citi mani orgāni ļoti pastiprināti man parādīja, ko es daru nepareizi. Un vēl terapijas laikā cenšaties pēc iespējas mazāk sevi traumēt, pat skūšanās var radīt nevajadzīgus iekaisums, es tā tiku pie sāpošām padusēm (paspēju jau sadomāties, ka esmu tikusi pie jaunas kaites). Rezultātā šobrīd piekopju hipiju pieeju un skujos tikai ārkārtējas nepieciešamības gadījumā:)

Paralēli terapijai dzeru haizivs eļļu, daudz cenšos ēst augļus un svaigas sulas un domāju pozitīvi. Saku paldies, ka man tika dota šī slimība, jo pateicoties tai, esmu ļoti daudz savā dzīvē mainījusi- esmu nonākusi līdz garīgām lietām, (neesmu kļuvusi ticīga tiešā izpratnē, vienkārši ticu labajam un, ka mainīt vecās programmas ir katra paša spēkos) , nomainīju darbu, apprecējos, kļuvu daudz pozitīvāka un mierīgāka. Un secinājums viens, nekas mums dzīvē netiek dots tāpat vien... Un es zinu, kāpēc man tika dota šī slimība un terapija, jo man bija jāmainās un savādāk es to nesapratu! Mīliet sevi!

Novēlu Jums Mīlestības un prieka pilnu nākamo gadu!
Inese

Pagājuši 6...

6 mēneši terapijas mēneši jau garām. Kopumā pašsajūta laba, ar dažu dienu izņēmumiem. No blaknēm var minēt plaisājošos lūpu kaktiņus (mēģinu tagad dziedēt smērējot tīru A vitamīnu, izskatās, ka palīdz), nelabu dūšu vieglā formā un galvas reiboņus, nav regulāri, bet gadās samērā bieži,. Liekocīti atkal jau nokritušies, bet vēl nav kritiski, ceru, ka nākamajās analīzēs aina būs iepriecinošāka, jo pēdējā pilnajā asins ainā bija pasvītroti puse no rādītājiem. Pats galvenais, ka saņēmu 3 mēnešu lielo analīžu rezultātus, un C hepatīts bija zem detekcijas līmeņa. Urrā!!!

Šis man ir pārmaiņu laiks visās jomās, un tas pat ir labi, jo nav laika gausties un domāt par slimību vai blaknēm. Dakteris gan uztraucas, jo baidās vai visas manis iesāktās izmaiņas nav izprovocējušas zāles. Uzjautāja vai pat negrasos braukt uz Sīriju karot:), jo zāļu ietekmē pamostas revolucionārs. Man gan šī īpašība jau piemita pirms terapijas, tagad varbūt ir pastiprinājusies, mēli aiz zobiem vispār neturu. Ik pa laikam viņam rodas vēlme uzsēdināt uz antidepresantiem, bet es atbildu, ka ne, jo meditēju un labāk balderiāņus dzeršu.

Gribu pateikt lielus atzinības vārdus dakterim Aldiņam, pirmo reizi dzīvē uzticos, kādam dakterim un viņa lēmumiem. Un pirmo reizi izjūtu tādu ieinteresētību manā veselībā. Man regulāri tiek atgādināts par to, kas man jāizdara, man tiek atbildēts uz jautājumiem arī e-meilos un pa telefonu, ja tādi ir (neizmantoju gan to bieži) un katra vizīte nav vienkārši atskaitei, bet pusstundu tieku izprašņāta par savu stāvokli. Ja aizmirstu atnest analīzes ikmēneša man pat tiks piezvanīts un sadots "pa mizu". PALDIES dakter, pateicoties Jums esmu atguvusi uzticību Latvijas medicīnai!

Uzturēt formā sevi man ļoti palīdz meditācija un kaut kas līdzīgs reiki terapijai un kolēģes sarūpētās zaļās sulas.

veiksmi un izturību visiem cīņu biedriem, mēs to varam!!!

Gandrīz jau 4 mēneši

Pirmie 4 mēneši paskrējuši ļoti ātri. Kopumā jūtos labi, grūtākā ir sestdiena. Tās sajūtas var salīdzināt ar kārtīgu pēcpasākuma dienu ar ļoti smagām paģirām, kas jaunības gados nebija nekas svešs:) Bet, kā jau rakstīju palīdz fiziskas aktivitātes. Uz vakaru gan parasti pievienojas arī temperatūra un drebuļi, bet ja ir ko darīt, tad to var arī nepamanīt.

Nervi arī reizēm uzdod, esmu kļuvusi nesavaldīga, bet cenšos to kompensēt miera stāvoklī, vai iešauju kādu balderiāni. Vēl ļoti palīdz meditācija, esmu uzsākusi regulāri reizi nedēļā pabūt ar sevi, un saņemu pozitīvu enerģijas lādiņu visai nedēļai.

Strādāt var, varbūt daru mazāk, bet nekas nemainās un neapstājās

Dzelzs paaugstinājies, leikocīti vēl nokritušies, bet dakters saka, ka viss kārtībā, tad viss kārtībā.

Tā kā ārstējaties, laiks skrien ātri un neaizmirstiet par saviem tuviniekiem, viņiem arī vajag jūsu sapratni un mīlestību, tas ir neieciklējaties uz savu slimību vai ārstēšanos. 

pirmie divi terapijas mēneši aiz muguras

Pirmie divi mēneši aizskrējuši vēja spārniem. Pašsajūta laba, grūtāk bija tikai pirmo mēnesi kamēr organisms pierada, bet viss paciešams. Špricēšanas tehnika apgūta- viens divi un gatavs, kaut pirmās reizes gāja kā pa kalniem, jo ražotājs bija aimirsis ielikt instrukcijas manās špricēs.

Analīzes gan pēc pirmā mēneša pasliktinājās, gan hemoglobīns, gan leikocīti, bet dakteris neiespringst un es arī. Svars nokritis līdz 53.kg. Esmu ieguvusi jau modeles apmērus, jaunu gardrobi un visu apkārtējo prieku:)  Mati ir uz vietas, tikai āda kļuvusi sausāka, tā ir jūtamākā blakne.

Špricējos piektdienas vakaros, grūtāk parasti ir sestdien no rīta. Bet esmu atradusi savu recepti, celties, lai cik grūti nebūtu un iet fiziski strādāt. Man reāli palīdz, tas palīdz atslēgties no domām par blaknēm un tās pamazām pāriet.

STrādāt var, terapija netraucē, kaut iespējams tik daudz kā iepriekš nedaru, jo pēc darba vairs cenšos nesēdēt, bet vairāk sevi saaudzēt. (pirmās nedēļas gan bija patraki, jo bija dulla galva visu laiku).

otrā pote, vēl tikai 46...

Par agru sapriecājos, ka man blaknes nav izteiktas. šonakt bija ļoti jautri. Poti uztaisīju vakar vakarā, uz rīta pusi sākās drebuļi, nākamreiz jāsaliek segas blakus, lai nav pa nakti jāstaigā apkārt un jāmeklē.
Šorīt reāli nevarēju no gultas izlīst, jo sāpēja viss, temperatūra, drudzis galva dulla, nespēks, krūtīs arī sāpes un sevis briesmīgi žēl... tikai pēc 2 dienā pamazām sāku justies, kā cilvēks, es gan iedzēru pusīti Ibumetīnu arī.

Atskaitei:
Terapiju uzsākot mans svars 57 kg
Peglntron 100 katru piektdienu, Rebetol 2 tabletes no rīta un 3 vakarā.

Pirmā darba diena

Darbs ir saspringts un jāstrādā ar smadzenēm. Kopumā pirmā darba diena bija ok, tikai grūtāk uzmanību noturēt, jo galva mazliet atdalīta no ķermeņa, ALises brīnumzemē sajūta vieglā formā un ik pa laikam viegli slikta dūša un neliela aizkaitinātība. Bet te gan jāpiemin, ka es organismu divkārt moku, jo piektdien uzsāku terapiju un vienlaicīgu atmetu smēķēšanu, lai dabūtu pēc iespējas labākus ārstēšanas rezultātus.  Tāpat, lai rezultāti būtu labāki un terapija vieglāk panesama, ņemot vērā ieteikumus sāku biežāk ēst, bet mazākā porcijām un dzert daudz citronūdeni. Par vitamīniem gan nav skaidrs, Strados teica, ka neko nevajag, bet man kaut ko gribās:) vismaz C vitamīnu padzeršu paralēli, kaut arī laikam jau liela jēga nav. 

Aiziet, cīņa ir uzsākta

Vakar dabūju pirmo poti, beidzot...
Tā kā ārstešanos uzsāku Stradiņos pirmā pote tika taisīta stacionāros apstākļos, lai izvērtētu vai nesākas kada alerģija. Un šodien uzsāku arī dzert tabletes, uzreiz visu nedod, lai zinātu no kā slikti paliek. Stradiņos 41.nodaļā iestājos vakar pa dienu pa taisno no darba uz vienu nakti  , tur bija visjaukākais medpersonāls, kāds jebkad redzēts. Man pat prātā doma pavīdēja šodien, ka es vēl kādu dienu varētu palikt, tā teikt izgulēties.
Par sajūtām, nu laikam man ir paveicies, bet blaknes bija nelielas- neliela temperatūra, svīšana, sirds klauves, un nākamajā dienā dulla galva ar reiboņiem, sajūta kā Alisei Brīnumzemē. Bet neskatoties uz to visu esmu bezgala priecīga un pacilāta, ka beidzot esmu saņēmusies un sāku ārstēties.

Iedvesmai:)