Esmu atpakaļ mājās no slimnīcas, tagad tikai jāgaida rezultāti.
Tātad, kā tas notiek. Slimnīcā jāiestājas no rīta no 7-9.00. Ar nosūtījumu jāiet uz uzņemšanas nodaļu, kur tevi izģērbj, atņem drēbes:) un iedod bezformīgu pidžamu. Tas laikam tiek darīts, lai nebūtu tik viegli aizlaisties.
Tālāk ved uz 4.nodaļu. Nodaļa jauna, izremontēta, katrā palātā tualete/duša, jaunas mēbeles, trauki. Viss tiek nodrošināts, līdzi vajag tikai čības un higiēnas piederumus. Savu līdzpaņemto tualetes papīru varēju vest atpakaļ mājās:)
Ap 9-10.00 tiek paņemta asins analīze, pēc tam atnāk daktere, kas uzdod rindu jautājumus, liek parakstīt dokumentus un tad sākas gaidīšanas svētki. Biopsija tiek ieplānota uz 14.00- līdz tam laikam nav ieteicam ēst.
Ap 14.00 aizdodamies bariņā uz biopsiju. Nobijusies biju, kā diegs, bet nebiju vienīgā tāda. Sākumā māsiņa iedur dibenā šprici, kas nav nekas patīkams un diezgan sāpīgi, tā ka vēl otrajā dienā jūt. Un ja godīgi, tā šprice iespējams bija vissāpīgākais kopējā pasākumā. Pēc minūtēm 5 bija jāiet pie dakteres, kur jānoguļas uz galda ar muguru pret dakteri. Neko no manipulācijām un instrumentiem nevar redzēt līdz ar to nav tik daudz jābaidās. Tiek uztaisīta vēl viena šprice anistēzējoša ribās,ar ultrasonogrāfa palīdzību atrasta vieta kur durt, sasmērēta tā vieta ar kaut ko aukstu un slapju, un tad jau pati galvenā procedūra ar šauteni tiek izņemt aknu audu gabaliņš. Procedūra nav patīkama, bet ilgst sekundi. Tas sagtavošānās process ir daudz ilgāks un sāpīgāks.
Pēc tam ar gultu tiekat azvizināts uz palātu, kur jāguļ trīs stundas uz viena sāna uz ledus. Nedrīkst visu šo laiku ēst. Vakarā, kad paiet noteiktās stundas garšo viss, pat pusdienu aukstie griķi. Pēc trīs stundām drīkst piecelties, bet daudz stiagāt nedrīkst un asas kustības veikt arī ne, ieteicams guļošais režīms līdz rītam. Tādēļ iesaku nodrošināties ar daudz lasāmā un arī dators ar internetu nenāktu par skādi. Slimnīcā WiFi nav.
No rīta ap 9 jāiet uz ultrasongrāfiju, kur tiek apskatīts vai nav nekur asinsizplūdumu un nav aknā redzama bojājuma. Pēc tam nāk daktere, kura apskata vai viss kārtībā vai nekas nesāp, nobrīdina, ka dūriena vieta vēl var būt jūtīga nedēļu un gatavo izrakstu. Ap 12.00 izraksts gatavs un var doties mājās.
Visu cieņu 4.nodaļas personālam, visi bezgala jauki un uzmanīgi, izņemot ēdiena sadales kundzīti, kas bija vienīgais ar dzīvi neapmierinātais cilvēks. Un ar ēšanu arī ir pašvaki- porcijas mazas un ēdiens nav pārāk ēdams, vienīgi putras bija daudz maz labas, tādēļ labāk paņemt pašam kaut ko līdzi un vēl, kas man pietrūka bija avīžu kioska neesamība.
Kopumā varu teikt, ka visas manas bailes bija veltīgas, labi, ka arī šoreiz mani nepievīla Bahu ziedu 5 ziedu formula, kas palīdzēja savākties:)
Tagad tikai atliek gaidīt rezultātus, rezultāti jāgaida 2-3 nedēļas. Un vienu nedēļu jādzīvo saudzējošā režīmā, nedrīkst sportot un cilāt smagumus.
No pieredzējušiem slimniekiem (kam jau ciroze) uzzināju, ka tā pārtikas izdales kundze dikti baidās no C hepatīta slimniekiem, un neļaujot sev tuvoties tuvāk par pāris soļiem :)
AtbildētDzēstZināmas izjūtas. Es gan biopsiju pārdzīvoju pirms vairākiem gadiem un tolaik savācu 2 punktus. Saka gan, ka ārvalstīs vairs biopsiju īpaši nepraktizē, tā tikai pie mums- kā hepatīts, tā uz biopsiju prom.
AtbildētDzēstZināmas izjūtas??
AtbildētDzēst