Vakar fiziski izjutu teiciena "kā akmens no sirds novēlās" būtību. Kā jau rakstīju aklāju, ka man ir C hepatīts grūtniecības laikā. Pēc dzemdībām daktere teica, ka bērns jāpārbauda 6 mēnešu vecumā uz C hepatīta klātbūtni. Un liels bija man trieciens, kad viņam analīzēs uzrādīja Pozitīvu rezultātu. Labi, ka aizgāju uz VG pie bērnu hepataloga, kas nomierināja un teica, ka šajā vecumā bērnam var uzrādīties vēl no mammas iegūtās antivielas, bet protams pastāv arī varbūtība, ka bērns ir inficēts. Atkārtota pārbaude jāveic uz 1.6 gadu vecumu un tad jau būs pilnīgi skaidrs ir vai nav.
Tā nu es gadu dzīvoju neziņā un bailēs. Pagājušo nedēļu saņēmos iet pie ģimenes dakteres,pēc norīkojuma uz asinsanalīzi. Sākumā man nemaz negribēja dot, jo teica, ka bērniem šādas asins analīzes neapmaksā!!! Beigās izprasīju, ka ja nu kas, tad pati maksāšu. Nākamais bija, dakteres komentārs, ka ja vienreiz reuzltāts ir bijis pozitīvs uz hepatītu, tas jau nekur tāpat nevar pazust. Un tad man bija jāstāsta dakterim, kurš ieguvis ārsta diplomu un desmitiem gadu strādā savā profesijā, ka var pazust gan. (tas tā iestarpinājums par ierindas dakteru izglītotību šajā jomā)
Analīzes nodevām, vakar saņēmu rezultātu- NEGATĪVS. Mans bērns ir vesels, no prieka raudāju un apkārtējie nesaprata par ko.... pati nemaz neapjautu cik ļoti iekšēji es to visu laiku pārdzīvoju.
Tagad tikai jātiek galā ar sevi. Gaidu zvanu no LIC, jo tā kā šomēnes tiek plānots iekļaut jaunās papildus zāles valsts apmaksājamo sarakstā, tad gribu sagaidīt, kādi nosacījumi un cenas un tad izlemt vai es varu atļauties vai nē. Ja ne tad iešu uz standarta terapiju.'Nedaudz gan biedē blaknes, jo šobrīd darbā nevaru atļauties slimot, jo tikko ieguvu jaunu amatu, daudz komandējumiem un stresa.
